diumenge, d’octubre 29, 2006

The days of way back

O soi lât a durmî a lis 5. Cul fat dal cambiament de ore (che no ai mai capît dal dut jo...) nol sameave tant tart; po si sin metûts a zuiâ a Risiko e il timp al è svolât. Miôr chel dal Monopoli, chel mi fâs propit rabiâ, piardi bêçs no mi plâs. Comunque, o stavi pensant che trê agns fa, chest periodi, o jeri biel che mi la gjoldevi in Californie. Za trê agns mi samee îr. O mi samee un insium. Chês spiagis mi son restadis dentri, in Friûl no son puescj dulà lâ sul mâr e cjalâ cence vê nissun atôr. Boh, forsit di unviar. Però lì tu viodevis propit l'ocean, un spazi che no tu sâs dulà che al finìs e dulà che al è scomençât. Al jere compagn ancje in Portugal.. al è naturâl che vint simpri sot dai voi che viste lì ti ven naturâl ti cjapâ la barcje e viodi ce che al è oltri. Cuissà se rivarai a tornâ a San Francisco. Là si cjate ancje la fumate, par cui o saressi a cjase, forsit juste un cuatri salidis masse ripidis ma par chel tu fasis l'abitudin. Trê agns. Ciert che se tu ti metis a cjalâ indaûr spes ti ven dome mâl al cûr. Miôr cjalâ indevant, sperant che al puartedi alc di bon

Cap comentari:

Publica un comentari a l'entrada